VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV   ENG
Kloda Monē izstāde Parīzē
Zane Gromulsone, mākslas kritiķe, Parīze
No 2010. gada 22. septembra līdz pat 2011. gada 24. janvārim Parīzē prestižajā izstāžu zālē Grand Palais apskatāma impresionisma mākslas virziena karalim Klodam Monē (1840–1926) veltīta retrospektīva izstāde. Franču prese šo notikumu jau paguvusi nodēvēt par Parīzes gada izstādi un mums atliek vien pārliecināties par to, ka impresionisms nav zaudējis savu vietu kā vispopulārākais no mākslas virzieniem, bet pats Monē, iespējams, viszināmākais no cilvēkiem mākslas pasaulē.
 
 
Nu vismaz Francijā, kā to rāda interneta portāla "RTI" aptaujas dati – Monē ir francūžu iecienītākais mākslinieks. Ar šo izstādi tās kuratori cer lauzt "Lielās pils" (Grand Palais) rekordu, gaidot vismaz 500 000 lielu apmeklētāju skaitu tās četru mēnešu pastāvēšanas laikā (Pikaso darbu retrospektīvā izstāde 2008. gadā četros mēnešos pulcēja 483 350 apmeklētāju, kas ir Grand Palais līdzšinējais rekords). Sajūtu, ka, apmeklējot izstādi, piedalāmies iespējama rekorda laušanas procesā, labi var piedzīvot arī realitātē, gaidot trīs stundu garā izstādes ieejas rindā, pat ja ir tikai trešdienas rīts un izstāde atklāta divas nedēļas atpakaļ (vidējais apmeklētāju skaits dienā ir 6 500 cilvēku).

Šī ir nozīmīgākā Kloda Monē retrospektīvā izstāde pēdējo 30 gadu laikā. Pēdējā šāda veida izstāde notika 1980. gadā Parīzē. Šeit jāatzīmē, ka māksliniekam veltītas lielākas vai mazākas izstādes tiek rīkotas, taču aprobežojoties ar noteiktu tematisko loku vai laika periodu. Izstāde apkopo ap 180 Monē mākslas darbus – sākot ar 19. gs. 60-to gadu agrīnajiem darbiem, ainavām no dažādiem Francijas reģioniem, Londonu, Venēciju, līdz pat darbiem, kas saistīti ar Parīzes Oranžerijas muzeja tapšanu. Jā, varētu likties, ka par Mone viss ir pateikts un zināms, tomēr izrādās, ka nav gan. Izstādes kuratori sola jaunus atklājumus un pārsteigumus pat vislielākajiem Monē pazinējiem. Blakus slavenajiem darbiem, kurus ir pierasts redzēt arī uz konfekšu kastēm, pastkartēm vai vēl kur, izstāde piedāvā iepazīt mākslas darbus, kas plašai publikai izstādīti tiek pirmo reizi. Vairāk kā puse eksponēto darbu ir privātkolekciju īpašumi no Amerikas, Eiropas un Āzijas. Otru daļu veido pasaules muzeju aizdevumi, kas savu "mājvietu" citur eksponēšanai pamet tikai ļoti retos izņēmumos. Šāds Mone darbu apvienojums ir ticis veikts pirmo reizi.

Izstāde veidota kā pārskats par visu Monē gana ilgo māksliniecisko darbību (virāk kā 60 gadi). Darbi sakārtoti vienlaikus sekojot to tapšanas laika hronoloģiskajai secībai kā arī tematiskajam aspektam. Atsevišķās zālēs nodalījumi veltīti ainavām no vietām, kur Mone ir dzīvojis vai ceļojis, tāpat arī viņa figurālajiem darbiem, klusajai dabai un dekoratīvajam žanram. Viens no galvenajiem izstādes plusiem ir ļoti retā iespēja redzēt Monē sērijvieda darbus, vienkopus pilnā vai dažos gadījumos gandrīz pilnā sastāvā. Izstāde piedāvā visā pilnibā izbaudīt šī gaismas efektu mednieka eksperimentēšanas spēles ar gaismu, gleznojot vienu un to pašu ainavu vai ainavas motīvu dažādos dienas laikos, laika apstākļos vai pat gada laikos – kā Roanas katedrāles sērija, sienakaudzes, Londonas parlamenta nams, Živernī dārza tiltiņš un vēl.

Lai gan izstādē eksponēti daudzi pasaulslaveni Monē šedevri, nebūs redzams "Impresija. Saullēkts" – mākslas darbs, kas deva nosaukumu visam impresionisma virzienam (mākslas kritiķis Luijs Leru, ieraugot Monē darbu, nosaucis konkrēto glezniecības manieri par impresionismu, lietojot šo vārdu ar negatīvu nozīmi). Šis darbs palicis Marmottan Monet muzejā Parīzē, kurā tas glabājas. Iemesls, kapēc muzejs nevēlējās aizdot slaveno gleznu Grand Palais ekspozīcijai, ir saprotams. Muzejs pats šobrīd rīko Monē veltītu izstādi, kuru var apskatīt no 2010. gada 7. oktobra līdz 2011. gada 20. februārim.

Atliek tik piebilst, ka Grand Palais pārvalde dara visu iespējamo, lai ikviens gribētājs varētu paspēt redzēt Monē darbu vērienīgo ekspozīciju. Piemēram, tradicionālais izstāžu zāles darba laiks ticis paildzināts līdz pat desmitiem vakarā. Pat ja ir Ziemassvētki, vai Vecgada vakars, ja sanāk būt Parīzē tieši svētku laikā, kad pārējie muzeji ir slēgti, šo izstādi varēs aplūkot arī 24. un 31. decembrī līdz plkst.18.00. Bet biļetes, ja nu gadījumā neesat sajūsmā par iespēju stāvēt ieejas rindā, iesaku iepriekš rezervēt internetā (šim nolūkam ir vairākas vietas, kur varat to izdarīt, piemēram: www.grandpalais.fr; www.monet2010.com).
 
Atgriezties