VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 No Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mākslas lasītavas grāmatu plauktiem grāmatu izlasi sastādīja Katrīna Teivāne-Korpa | |
| Painting and Photography: 1839–1914 Dominique de Font-Reaulx Franču publicistes un orsē muzeja kuratores veidoto grāmatu var raksturot kā vispusīgu, zinātniski precīzu un aizraujošu vēstījumu par glezniecības un fotogrāfijas sarežģītajām attiecībām kopš pēdējās oficiālā rašanās brīža līdz zīmīgajai robežšķirtnei – pirmajam pasaules karam. sniedzot ievadu par laikmeta un mākslas ainas kultūrvēsturisko fonu, autore apskata, kā klasiskā glezniecība konfliktēja, pretojās un tajā pašā laikā iedvesmojās no fotogrāfijas. Viņa pievēršas arī kritikai un pretrunīgajiem viedokļiem par jaunradīto fenomenu, kas vienos nostiprināja pārliecību par fotogrāfiju kā vērtīgu instrumentu kreatīviem meklējumiem, bet citiem kalpoja kā apliecinājums medija pārlieku mehāniskajai dabai, kura liedza to uztvert kā līdzvērtīgu “lielajai” mākslai. respektējot laikmeta garu, pētniece konfrontē abus mākslas veidus, sniedzot konkrētu žanru piemērus: ainavas, portretus, klusās dabas, t. s. dzīvās bildes un citus. izdevumā stāstīts par vēsturiskā posma nozīmīgākajiem fotogrāfiem un viņu lomu mākslas procesu kontekstā, kā arī izcelti tie gleznotāji, kas aktīvi izmantoja fotokameru radošajā darbībā. Viņu vidū – alfonss muha, andrē derēns, edgars degā, fernāns knopfs, pjērs bonārs un citi. bagātīgi ilustrēta un izglītojoša lasāmviela, kuru kā labu romānu izbaudīs gan mākslas vēstures interesenti, gan mūsdienu fotogrāfijas lietpratēji. Photography at the Dock: Essays on Photographic History, Institutions, and Practices Abigail Solomon-Godeau Mākslas zinātnieces un feminisma pētnieces ebigeilas solomonas-godo eseju krājums pārskata fotogrāfijas vēstures, kritikas un prakses politiskās nostādnes. grāmatas autore veic revīziju vēsturiski nostiprinātos priekšstatos par fotogrāfiju, kritizē tās attīstību modernisma ideju ietvaros, kā arī analizē institūcijas, kas veicinājušas noteiktas fotogrāfijas attīstības tendences. dominējošo sociālo un seksuālo ideoloģiju ietekme uz fotogrāfisku attēlu ražošanu tiek skatīta no feminisma pozīcijām. Solomona-Godo vēršas pret institucionalizēto fotogrāfijas estētikas vēstures izpratni, ko veidojuši mākslas vēsturnieki, kolekcionāri un mākslas darbu tirgotāji, un piedāvā savu fotogrāfijas medija vēstures interpretāciju. Autore apskata feministu fotogrāfu darbus, kas parāda pretestību pastāvošajiem seksuālās ideoloģijas noteiktajiem nosacījumiem, paturot prātā, ka vēsturiski fotogrāfija vienmēr apstiprinājusi valdošās varas attiecības, kurās dominē maskulīnais, penetrējošais, pakļaujošais. pētniece analizējusi arī plašu erotisko un pornogrāfisko attēlu apjomu feminisma teorijas un mākslas prakses kontekstā. Photography After Conceptual Art Ed. by Diarmuid Costello and Margaret Iversen Vedinot uz diskusiju par neviennozīmīgajiem jautājumiem, kas skar izpratni par laikmetīgās fotomākslas veidošanos, attīstību un virzību, izdevuma veidotāji piedāvā saistošu un saturiski blīvu rakstu sēriju, pievēršoties fotogrāfijas plašajam lietojumam mākslā kopš 20. gs. 60. gadiem. Grāmatas uzmanības centrā ir fotomākslas metamorfozes, sekojot medija izmantojumam dažādās 60.–70. gadu “neestētiskās” konceptuālās un postkonceptuālās mākslas praksēs līdz pat lielizmēra piktoriāliem jeb ilustratīvi tēlojošiem krāsu uzņēmumiem, kas kļuva aktuāli kopš 90. gadiem. tēmas izklāsta gaitā īpaša uzmanība pievērsta eda rašas, bernda un hillas beheru, duglasa hīblera, mela bohnera, šerijas levinas, ronijas hornas, tomasa demanda un džefa Vola darbu analīzei. secinājumi un skaidrojumi par fotomākslas pārvērtību teorētiskajiem un estētiskajiem nosacījumiem veidoti, aplūkojot virkni filosofisku ideju martina heidegera, teodora adorno, žila delēza, rolāna barta un citu domātāju tekstos. grāmatā ir iekļauti vairāki fotogrāfiju pirmpublicējumi. Setting Sun: Writings by Japanese Photographers Ed. by Ivan Vartanian, Akihiro Hatanaka and Yutaka Kambayashi Grāmata Setting Sun atklāj vairāku pazīstamu japāņu fotogrāfu domas par savu darbu, izceļot gan tā tehniskos, gan filosofiskos aspektus. tomēr atšķirībā no līdzīga veida izdevumiem, kas lasītājam piedāvā prāvu fotogrāfiju izlasi ar nelieliem autoru komentāriem, šī tekstu kolekcija ir pielīdzināma literāru eseju krājumam. praktiķu veidotie raksti ne tikai izgaismo japāņu fotogrāfijas vēsturi kopš 50. gadiem un iezīmē nianses, kas skaidro tās estētikas savdabību, bet caur valodas tēlainību un privātās pieredzes atklāsmi absorbē lasītāja uzmanību, aicinot iejusties vilinoši svešajā kultūrvidē. Katra grāmatas nodaļa ir veltīta kādai japāņu fotogrāfijai raksturīgai tēmai. to vidū īpaši ir izceļama nostalģijas loma kultūrā, nereti meklējot veidu, kā atbrīvoties no zaudētā kara pagātnes ēnām. tekstu stilistika variējas no dienasgrāmatas veida ierakstiem līdz pat zinātniskai pieejai, taču it visos ir skaidri atspoguļota saikne starp vārdu un attēlu, kas ir būtisks nosacījums japāņu fotogrāfijas izpratnē. rakstu autoru vidū ir tādi japāņu fotogrāfijas korifeji kā takuma nakahira, daido morijama, nobujosi araki, eiko hosoe, masahisa fukase, takasi homma, hirosi sugimoto un citi. Mākslas lasītava atrodas gaismas pils 4. stāvā. grāmatas lasīšanai uz vietas meklējiet lasītavas brīvpieejas plauktos vai rezervējiet elektroniski latvijas nacionālās bibliotēkas mājaslapā www.lnb.lv. par bibliotēkas jaunieguvumiem varat uzzināt sadaļā “aktuāli” un www.facebook.com/mmcentrs. | |
| Atgriezties | |
