VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Augusta Sukuta un Kristīnes Matīsas grāmata ""Arsenāls". Kādas ķecerības vēsture" Droši vien nav jāatgādina, ka Starptautiskajam Kinoforumam "Arsenāls" ir bagātākā un garākā vēsture starp visām citām Latvijas šābrīža kultūras dzīves starptautiskajām parādībām - pirmais "Arsenāls" notika pirms 21 gada - 1988. gadā, bet filmu skate ar nosaukumu "Arsenāls" bija iekļauta jau 1986. gada "Kino dienās", kas vienas augusta nedēļas garumā satricināja Rīgu. Kopš 1988. gada rudens "Arsenāls" kļuvis par regulāru parādību Latvijas kultūras dzīvē, turklāt tas neaprobežojas tikai ar vienu nedēļu ik pārgadus septembrī - Starptautiskais Kino centrs gadiem ilgi rīkojis festivālus, filmu dienas, seminārus, izstādes un akcijas arī ārpus kinoforuma nedēļas. | ||||||||||
 Augusta Sukuta un Kristīnes Matīsas grāmatas ""Arsenāls". Kādas ķecerības vēsture" vāks | ||||||||||
| Visa šī neaptverami ietilpīgā vēsture tagad apkopota vienā grāmatā un strukturēta septiņās nodaļās. Nodaļa "Dumpis" vēsta par "Arsenāla" priekšvēsturi - par Augustu Sukutu tai laikā, kad viņš vēl nebija "Arsenāla" tēvs, bet gan dokumentālā kino režisors, tomēr arī šajā laikā sakņojas daži no nākotnes "Arsenāla" principiem. Nodaļa "Orgasms" apraksta "Rīgas videocentru" - padomju kinosistēmā pirmo un ierēdniecībai šokējošo saimnieciskā aprēķina uzņēmumu, kas ieviesa pilnīgi jaunas attiecības kinoražošanā, turklāt sarīkoja arī leģendārās "Kino dienas '86", no kurām izauga "Arsenāls", 1988. gadā intuitīvi, bet precīzi nosakot jaunā kinoforuma pamatprincipus, turklāt vēl cīnoties ar varas mēģinājumiem aizliegt jaundzimušo starptautisko festivālu. Šī ir vienīgā hronoloģiski būvētā nodaļa visā grāmatā. Nodaļa "Ararats" iezīmē vairākas spilgtas personības, kas "Arsenālam" dažādos laikos bijušas nozīmīgas. Nodaļa "Krematorija" brīžiem ironiski atklāj visu, kas dažādos laikos bijis saistīts ar "Arsenāla" naudas lietām, ieskaitot utopiskus plānus pelnīt ar uzbeku kokvilnas tirgošanu. Te aprakstīti arī "Arsenāla" ieguldījumi nākotnē, piemēram, Rīgas Kinomuzeja dibināšana un satelītfestivālu izveidošana. Nodaļa "Suņa balss" vēsta par visu, kas notika restorānā un kinoteātrī "Andalūzijas suns", ieskaitot mēģinājumus ieviest labu kino Rīgas pastāvīgajā kinorepertuārā. Nodaļa "Švankmajers un citi..." visnopietnāk pievēršas kinoforuma profesionālajam kodam, kas dzimst programmu grupas un atlases komisijas darba rezultātā. Te iezīmēta festivāla programmēšana kopš senajiem laikiem, kad e-pasti un pat normāli telefonsakari Latvijā vēl nebija pieejami. Kopā ar programmu grupas meitenēm šajā nodaļā sastopami arī "Arsenālam" būtiski kinorežisori, kopā veidojot grodi saaustu "Arsenāla" kinokarti. Grāmatu noslēdz nodaļa "Šizofrēnija" - īss fināls "Arsenāla" ēverģēlību stilā. Šī grāmata nav tikai sastingusi vēsture vai hronoloģisks notikumu virknējums - tekstā atrodami arī dažādos avotos smelti nenovecojoši teorētiskās domas fragmenti, atgādinot, ko par kino, kultūru, mākslu un dzīvi teikuši vai rakstījuši Žans Liks Godārs, Salvadors Dalī, Juris Civjans, Luiss Bunjuels, Andžejs Vajda, Sergejs Eizenšteins un daudzi citi dažādu nozaru teorētiķi un praktiķi, turklāt teksta literāro daļu papildina enciklopēdiskas ziņas par 219 grāmatā minētām kultūras pasaules personībām. Tādējādi grāmata ""Arsenāls". Kādas ķecerības vēsture" aktualitāti nezaudē arī pēc izlasīšanas - tā var ieņemt vietu izziņu literatūras plauktiņā. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
