VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Ainavas motīvs [... :] Guna Millersone, māksliniece Anitas Melderes gleznu izstāde Talsu novada muzejā no 2009. gada 2. septembra līdz 4. oktobrim. Šis gads ir Anitas Melderes gads. Atkal jubileja un atkal pienāk laiks atskatīties, sakārtoties un mobilizēties, cerēt uz skatītāju interesi, aicināt uz sarunu (ne velti gleznotājas šī gada izstādei Jūrmalas muzejā bija nosaukums „Runā ar mani") un, protams, katra izstāde vispirms ir mākslinieka stāsts par sevi pašu. Šķiet, uz Anitas Melderes izstādēm skatītāji, arī provincē, grib iet un iet ar prieku, nebaidoties, ka tur viņus, iespējams, sagaidīs tīrā abstrakcija. | |
| |
|
Un viens no šī „bezbailīguma" iemesliem, un to jūt katrā Melderes izstādē, tas ir talants, turklāt tas īstais. Īsta gleznotāja talants, kuram daba devusi īstas krāsu garšotājas izjūtu, otrkārt - skatītājs A. Melderes izstādēs, iespējams, jūt un sāk ticēt, ka tomēr pastāv absolūti brīva, ne ar ko nesaistīta plastiska jūtu izpausmes forma..., ka viņu priekšā ir tāds cilvēks, kuram tas apskaužami labi padodas - tieši un nepastarpināti, bez prāta un rēķināšanas, bez datoriem un kompilācijas. Es pati visu varu! Man patīk gleznot! Talsu novada muzeja izstādei ir dots nosaukums „Ainavas motīvs" un labi savirknētie darbi muzeja trīs zālēs ieved skatītāju gleznotājas izjūtās, atmiņās un piedzīvojumos dabā un ne tikai tur. Pirmajā, lielajā zālē 2008. gadā tapušie lielizmēra „Zibens ligzda" un „Mākoņiem pāri" ar tumšo, daudzviet gandrīz melno krāsu gleznotajiem skrejošu mākoņu grupējumiem ievelk mūs dinamiskā dabas norišu maiņā un tās mūžīgajā un daudzreiz draudīgajā kustībā, kas var skatītāju satraukt un sabiedēt. Bet tad turpat līdzsvaram mirdz „Dzimšanas dienas mistērija" (2006) ar gaisīgajiem „lašu krāsas" baloniem tirkīzzilajās debesīs, arī saulainā „Pēcpusdiena" (2008) ar garām, krītošām ēnām spilgti zaļā pļavā; skatītājs atpazīst šo skaisto atvasaras izjūtu, atmaigst. Nākošā zāle - tā ir zilā. „Zilais horizonts" (2002) ir tik skaisti zils, šķiet, līdz pilnīgi terapeitiskam efektam, ar vēlēšanos tajā ienirt un noslīkt. Bet turpat ir arī vēl cits zilais, kurš uzplaiksnī kā „cerība-varbūt" trīs gleznās ar ne pavisam ainavisku nosaukumu „Sadursme" (2001-2002). Tie ir ar dramatismu un nervozu ekspresiju uzlikti krāsu un līniju samudžinājumi - problēmu sabiezinājumi mijas ar atslābumiem, un pāri visam attiecību šļaksti... Optimistiskā zemes, debesu un ūdeņu „Mistērija" (2008) telpā visu sakārto, noliek vietā, zilais ir īstajās proporcijās. Trešajā zālē daudz krāsās patumšu darbu („Bargs laiks" I, II, 2007; „Vienatnē ar jūru", 2007) un citi, un tad atkal starp tiem uzdzirkstī krāšņs, absolūti silti sarkans „Mirklis" (2009) un vēl pirmajā brīdī, šķiet, īsti nenobeigts, izplūdis saulriets pār jūru, bet visu vietā noliek izcili trāpīgs bildes nosaukums - „Saules gulta" (2005). Arī nosaukumus Anita Meldere māk pielikt klāt īstos... | |
| Atgriezties | |
