VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV   ENG
Daudzveidīga un kontrastējoša [02.02.2016. 19:41]
Sintija Veinberga, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas 3.kursa studente
Japānas mūsdienu dekoratīvi lietišķa māksla
13.01.2016.–07.02.2016.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
 
Kā savdabīgs turpinājums iepriekšējai izstādei, šobrīd Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja (turpmāk — DMDM) telpās aplūkojami Japānas mūsdienu dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmeti. Tas ir stāsts par japāņu mākslu un māksliniekiem, bet reizē arī izjusts vēstījums par Japānu — caur stāstu par priekšmetiem un to tapšanu, varam pietuvoties Japānas kultūrai, tās vērtībām un cilvēkiem.
 
Skats no ekspozīcijas
Foto: Sintija Veinberga, 2016.
 
Japānas amatniecība, tāpat kā tās kultūra kopumā, ir ar senu vēsturi un tradīcijām, kas tiek turētas cieņā vēl aizvien. Gan no mākslinieku puses, gan sabiedrības acīs. Kvalitatīvs amatnieka darbs arvien tiek vērtēts augstāk kā rūpnieciski ražoti priekšmeti. Turklāt, japāņi novērtē lietišķās mākslas priekšmetus kā svarīgu mājokļa sastāvdaļu, kas līdzīgi kā apģērbs, tiek pieskaņots un mainīts atbilstoši sezonām — rudens puķes nekad netiekot liktas vasaras puķēm paredzētā vāzē. Tādēļ Japānā ir ne mazums lietišķās mākslas galeriju, kas tiek apmeklētas gan lai raudzītu jaunākās tendences, gan lai izvēlētos ko jaunu savam mājoklim. Pieprasījums sabiedrībā pēc lietišķās mākslas priekšmetiem ir būtisks faktors, kas ļāvis un ļauj nozarei arvien attīstīties un māksliniekiem darboties.

Izstādē vēstītajam stāstam ir sešas nodaļas un katra no tām reprezentē kādu niansi Japānas mākslā un atklāj, cik tā spēj būt daudzveidīga un kontrastējoša. Bagātīgā krāsu valoda skatītājam vēsta par krāsainību un spilgtu akcentu lietojumu priekšmetu apdarē. No lakas darinātā kārbiņa "Zibsnis" demonstrē interesi par izsmalcinātu, greznu apdari ar zelta akcentiem, savukārt Juriko Macuda (MATSUDA Yuriko) popārta stilistikā ieturētais krāsainais espreso kafijas komplekts apliecina mākslinieku interesi par pasaules mākslas tendencēm.
 
Ogjo Ičišima (ICHISHIMA Ogyo). Kārba "Zibsnis". 1996. Lakas izstrādājums, zeltījums, sudrabojums, perlamutrs
Foto: Sintija Veinberga, 2016
 
Juriko Macuda (MATSUDA Yuriko). Espresso kafijas komplekts. 1992. Porcelāns, virsglazūras apgleznojums
Foto: Sintija Veinberga, 2016
 
Krāšņajām krāsām pretī tiek nostatīts "Klusinātais vērojumus", kas ciena materiāla dabīgo tekstūru un īpašības, reizēm pat raupjumu, kam atļauts dominēt priekšmeta vizuālajā izskatā. Šo priekšmetu radīšanā, šķiet, roku pielikusi pati daba, saglabājot materiāla un formas pirmatnējo skaistumu un radot iespaidu, ka priekšmeti izcelti no zemes dzīlēm līdz ar māla nogulām. Keramika tiek atstāta neapgleznota, metāls nenoslīpēts, koksnes gadskārtas nenosegtas. Uz keramikas traukiem iespējams atrast pat meistara plaukstas nospiedumus.
 
Čieko Kacumata (KATSUMATA Chieko). Vāze "Bez nosaukuma". 1992. Keramika, gleznojums
Foto: Sintija Veinberga, 2016
 
Tošiaki Fudžita (FUJITA Toshiaki). Trauks "Slāņainā forma". 1995. Lakas izstrādājums
Foto: Sintija Veinberga, 2016
 
Tadaši Ņišihata (NISHIHATA Tadashi). Vāze. 1996. Keramika
Foto: Sintija Veinberga, 2016
 
Izsmalcinātība detaļās uzsver priekšmetu perfekto izpildījumu. Šajā sadaļā izstādītajos traukos akcentēts smalks, detalizēts ornaments, kas bagātina lakoniskās priekšmetu formas. Tas var būt smalks bambusa pinums, sīks skujiņas raksts, izpildīts zeltā un perlamutrā, vai arī rūpīgs ģeometrisks gravējums stiklā; izpildīts precīzi, neparedzot iespēju brīvam fantāzijas lidojumam. Viss ir rūpīgi iekomponēts, aprēķināts un izstrādāts līdz vissīkākajai detaļai.
 
Šjosejs Fudžicuka (FUJITSUKA Shosei). Saldumu šķīvis "Vakara viļņi", 1996. Fragments. Bambuss, pinums
Foto: Sintija Veinberga, 2016
 
Kadzumi Murose (MUROSE Kadzumi). Kārbiņa "Mežs" dzejas spēles kartiņu glabāšanai, 1984. Lakas izstrādājums, perlamutrs, zeltījums, sudrabojums
Foto: Sintija Veinberga, 2016
 
Dabas nenoliedzami nozīmīgo lomu pārstāv trauku grupa Ziedi un putni, kuru apdarē dominē dažādi dabas motīvi. Interesants piemērs ir Makoto Takahaši darinātā kārba ar zvirbuļiem, kas izraisīja preses konferences apmeklētāju diskusiju, vai tie tomēr nav strazdi. Tomēr manu interesi vairāk saistīja līdzība ar gadsimtu agrāk tapušu mūsu pašu mākslinieka Jūlija Jaunkalniņa darinātu šķīvi. Lai arī formālā līdzība, protams, ir nosacīta, abus māksliniekus vieno cieņa un mīlestība pret dabu, savās kompozīcijās par centrālu tēlu izvēloties putnus, turklāt attēlojot tos ar uzsvērtu nozīmību. Japāņu mākslinieka darinātā kārba demonstrē arī kādu raksturīgu īpašību japāņu traukiem, ko uzsvēra uz Latviju atbraukušais Masahiro Maeda (MAEDA Masahiro), japāņu keramikas mākslinieks, kura darbs arī apskatāms šajā priekšmetu grupā. Japāņu mākslinieki tiecas veidot skaistus priekšmetus, kas pielietojami ikdienā, taču priekšmeti tiek dekorēti ne tikai no ārpuses, tiem jābūt skaistiem arī iekšpusē. Tādēļ, esot izstādē, vērts pievērst uzmanību arī trauku iekšpuses apdarei.
 
Nobuhiko Sueoka (SUEOKA Nobuhiko). Trauks ar peonijas ziedu. 1995. Porcelāns, virsglazūras emalja
Foto: Sintija Veinberga, 2016
 
Makoto Takahaši (TAKAHASHI Makoto). Kārba ar zvirbuļu attēlojumu. 1992. Porcelāns, virsglazūras emalja, zeltījums
Foto: Sintija Veinberga, 2016
 
Jūlijs Jaunkalniņš. Dekoratīvs šķīvis. 1892. Majolika. DMDM
Attēls no: www.makslasvesture.lv
 
Askētisms krāsās un ģeometriska precizitāte formās raksturo Tiešumu, kam izstāžu zāles otrā pusē savas pozīcijas nesatricināmi pārstāv Deformācija. Ģeometriska forma ir lakoniska un skaidra, tā neprasa paskaidrojumus par savu estētisko būtību. Izmantojot deformāciju, estētiska vērtība tiek meklēta tieši pārkāpjot ģeometrisko formu precizitātes, radot jaunas un neierastas trauku formas.
 
Trauki no grupas "Tiešums"
Foto: Sintija Veinberga, 2016
 
Trauki no grupas "Deformācija"
Foto: Sintija Veinberga, 2016
 
Harumi Nakašima (NAKASHIMA Harumi). Objekts "Nemierīgā forma". 1994. Keramika, virsglazūras apgleznojums
Foto: Sintija Veinberga, 2016
 
Līdzīgi kā kontrastainā un daudzveidīgā Japānas daba, arī izstādē pozitīvā nozīmē ir raiba — pārstāvēti daudzveidīgi priekšmeti, kas izgatavoti no dažādiem materiāliem, pārstāvēta formu dažādība, plaša krāsu amplitūda, dažādi rokraksti, materiāla izcelšana vai tieši otrādi — tā slēpšana. Dažnedažādas pieejas, bet vienojošais elements ir gaumīgs un amata tradīcijās balstīts kvalitatīvs izpildījums. Taču tradīcijas netiek akli kopētas, tiek ņemts labākais no seno meistaru prasmēm un zināšanām un tās pakļautas jaunradei, atklājot mākslinieka individuālo rokrakstu un "lietu" redzējumu. Savdabīga iezīme, ka māls Japānā tiek uzskatīts par cēlāku materiālu nekā porcelāns. Iespējams, tas sasaucas ar to, ka ļoti nozīmīgi priekšmeti ikviena japāņa mājās ir tējas ceremonijas piederumi, kas tiek izgatavoti tikai no māla.

Izstādē nav daudz stikla priekšmetu, taču tā popularitāte pieaug. Salīdzinājumā ar keramiku, stikla apstrādes tradīcijas Japānā ir jaunākas. Šobrīd joma attīstās un japāņiem īpaša interese ir par skandināvu stikla mākslu. Par šo pievilkšanos nebūt nav jābrīnās, jo abām šīm mākslinieku pasaulēm piemīt interese par tīrām, lakoniskām formām, materiāla skaistumu un pašizteiksmi.

Tādēļ arī sasaiste ar Somijas stikla mākslas izstādi, kas DMDM bija skatāma nu jau pagājušā gada nogalē. Muzejs savās telpās atkal uzņēmis ārzemju viesus, kas turpina iepriekšējo ciemiņu stilistisko virzienu. Taču pēc divām šādām brīnišķīgām izstādēm, salīdzinājumam prasās redzēt mūsu pašu keramiķu un stiklinieku daiļrades apkopojumu. Šajā sakarā ar jo īpaši lielu nepacietību gaidāmas aprīļa beigas, kad muzeja telpās tiks atklāta latviešu stikla mākslinieka Arta Nīmaņa daiļradei veltīta izstāde.

Izstādi pavadīja lielisku pasākumu programma. Ieskatu Mashiro Maeda vadītajā porcelāna šķīvju aplikācijas darbnīcā var gūt šajā video. Savukārt 6.februārī interesenti vēl var paspēt apmeklēt lekciju par tējas trauku specifiku un vērot Matcha tējas dzeršanas ceremoniju.
 
Atgriezties
 
 
 
Komentāri
 
Jūsu vārds
Jūsu e-pasts
Teksts