VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV   ENG
Stāsts par spožo jaunekli
Dace Lamberga
Intriģējošs vāks ar lieliem, sarkaniem burtiem "DŽO" un sārtu raķeti tumšās debesīs - pirmais, ar ko piesaista Eduarda Kļaviņa grāmata "Džo: Jāzepa Grosvalda dzīve un māksla" (mākslinieks Juris Petraškevičs). Tā aicina iepazīties ar stāstu par nepilnus divdesmit deviņus gadus nodzīvojušo spožo jaunekli, kurš "atgādina raķeti karalauka debesīs".
 
Pētera Krastiņa valdzinājums
Dace Lamberga
Milzīgajā Latvijā izdoto visvisādu grāmatu gūzmā, kurā vidusmēra cilvēks sen vairs nejaudā orientēties, mākslas izdevumi parādās krietni retāk un līdz ar to tiek ievēroti. Nevar paredzēt, kāds būs Kristiānas Ābeles pirmās grāmatas "Pēteris Krastiņš" liktenis, jo plašākā sabiedrībā mākslinieka vārds nav īpaši pazīstams, kaut gan viņa glezna "Luksemburgas dārzā" (1908-1910) vienmēr ir bijusi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā. 20. gadsimta sākumā Krastiņa loka gleznotāji Voldemārs Zeltiņš, Pēteris Kalve un Aleksandrs Štrāls salīdzinājumā ar vērienīgo Jaņa Rozentāla, Jāņa Valtera un Vilhelma Purvīša sniegumu tika dēvēti par "mazmāksliniekiem"; tajā pašā laikā mūsu mākslas vēsturē viņu vārdi ierakstīti uz mūžiem, dažkārt varbūt tikai ar nedaudziem darbiem. Man pašai priekšstats par Pēteri Krastiņu ilgu laiku šabloniski saistījās ar Jāņa Siliņa rakstu 1925. gada "Ilustrētajā Žurnālā", un tikai 1999. gadā, gatavojot izstādi "Simbolisms un jūgendstils Latvijas mākslā", padziļināti iepazinu viņa nelielos guašas un pasteļa gleznojumus, atklājot plastiski jūtīgu tā sauktā dekadences laikmeta strāvojumu atspoguļojumu.

 
Brīvības nospiedumi. Grafikas beinnāle Now Art Now Future. Freedom Viļņā, Kauņā un Klaipēdā no 3. maija līdz 3. jūnijam
Danute Zoviene
Pirms gada uzsāktais projekts Now Art Now Future. Freedom šogad ieguva biennāles nosaukumu (kuratori - Jūrate Rekevičūte, Igns Kazakevičs, režisors un producents Ričards Rickevičs, menedžere Jolita Seredaite), un tā šogad risinājās trijās Lietuvas pilsētās: Viļņā, Kauņā un Klaipēdā. Tajā piedalījās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas mākslinieki, un paralēli izstādēm notika arī akcijas publiskajā telpā un konference. Biennāles rīkotāji negrupēja autorus pēc valstīm - visu mākslinieku darbi bija izstādīti kopīgās ekspozīcijās Mākslinieku savienības galerijā Viļņā, "Mākslas parkā" Kauņā un Klaipēdas Izstāžu pilī. Kā biennāles viesi bija uzaicināti Sanktpēterburgas mākslinieki - viņu darbu izstāde bija skatāma Viļņā, galerijā ARTima, un tajā piedalījās gan pazīstami estampa meistari, gan jaunie autori.
 
Dāvana skolai
Ieva Lejasmeijere
Ievas Astahovskas pētījums "Skola: Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas vēsture" ("Neputns", 2006) tapis apmēram divarpus gadus, pateicoties Latvijas Kultūrkapitāla fonda stipendijai. Grāmata izdota Jaņa Rozentāla 160. jubilejas gadā, atzīmējot arī 60. gadadienu, kopš skolai pie-šķirts gleznotāja vārds. Pētījumā gan korekti fiksēta skolas vēsture, gan arī veiksmīgi konstruēts iluzorais priekš-stats par mākslas (galvenokārt glezniecības) skolu plašākā nozīmē, būtiski papildinot Latvijas mākslas vēstures avotu klāstu un ļaujot iepazīt vairāku mākslinieku paaudžu agrīnā attīstības posma priekšnoteikumus. Grāmata ir pirmā monogrāfiskā publikācija par "rozīšskolu", kam līdz šim veltītas rindas un nodaļas dažādu mākslinieku biogrāfijās. Piemēram, Laimas Slavas grāmatā par Borisu Bērziņu skolai veltīta krāšņa nodaļa. "No vienas puses - ārkārtīgi brīvs, radošs darbs, un pēkšņi kā ar mietu pa galvu: neaizmirsti, ka ir vēl tāda lieta kā amats!" (Slava L. Dieva Buča. - Rīga: Jumava, 2000. - 46. lpp.) Grāmatu "Skola" caurvij jautājums par mākslas kā brīvas pašizpausmes attiecībām ar amata prasmi, "starp rindām" ļaujot nolasīt, ka tās viena bez otras īsti nemaz nav iedomājamas.
 
Lilijas Dineres dārzs. Lilijas Dineres personālizstāde "Nezināmā dārzā" Nacionālajā mākslas muzejā no 12. maija līdz 25. jūnijam
Anita Vanaga
Cilvēki dzimstot laimes krekliņos vai ar sudraba karotēm. Lilijai Dinerei droši vien rokā bija grāmatiņa. Vismaz tā varētu domāt, ieejot viņas personālizstādē. Izstādes sirds glabājās Hēges zālē, kur mirdzoša galdauta krokās gulēja grāmatas ar Lilijas Dineres ilustrācijām. Tēla - teksta paralēles un mijiedarbība veido tos kodus, kas nosaka visus Lilijas Dineres darbības laukus: estampus, zīmējumus, akvareļus, gleznas, fotogrāfijas vai arī monu-mentālos darbus. Saistība ar vārdu nenoliedzami piešķir mākslinieces darbiem īpašu starpdisciplināru raksturu, ko vislabāk spēj novērtēt dzejnieki - piemēram, to noteikti varētu Fransuā Vijons vai Džordžs Gordons Bairons un Amanda Aizpuriete
 
Pirmspēdējais solis pirms klusēšanas. Ģirta Biša fotogrāfiju un Modra Brasliņa gleznu izstāde "23" Latvijas Mākslinieku savienības galerijā no3. līdz 17. maijam
Alise Tīfentāle
Plašā galerijas telpa izskatās gandrīz tukša - ne pārāk lielā formāta gleznas pakārtas gandrīz vai pie pašiem griestiem, pie sienām šur tur pa fotogrāfijai. Vizuāli atturīga izstāde bez agresīviem efektiem un tēlainības - kā tāds trāpīgs teiciens latīņu valodā, kurā pieņemts lieki netērēt nevienu zilbi. Modris Brasliņš (dz. 1971. g.) ir gleznotājs un arī žurnāla "Rīgas Laiks" mākslinieks, Ģirts Bišs (dz. 1967. g.) - komponists un pašlaik Viļņas Mākslas akadēmijas maģistrants Foto un mediju mākslas fakultātē. Vai viņu profesionālā darbība atbalsojās arī šajā izstādē - droši vien, bet ne jau par to ir stāsts.
 
Impresionistisks puķu pušķis Andrejam Ģērmanim
Aiga Dzalbe
Jebkura stāsta monogrāfiskai koncentrācijai nepiecieša-ma aktualitāte. Tad nu, lūk, - pēdējā pusgadsimta latviešu mākslas dzīvē visnotaļ zīmīgajam dvīnim Andrejam Ģērmanim šogad 16. jūnijā apritēja 65 gadi. Viņa bioloģiski mazliet vecākais brālis Juris apaļīgo jubileju ar retrospektīvu personālizstādi "65/40" Melngalvju namā pasteidzās atzīmēt jau gada sākumā. Andrejs izstādei nobriedis jūnijā - tā iecerēta Jūrmalas pilsētas muzejā.